„Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, Mani pieminēdami. Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc Vakarēdiena, pateicās un tiem to deva sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas grēku piedošanai; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.”

Kristus augšāmcelšanās ir centrālā kristietības vēsts. Tas ir vislielākais prieks un vislielākā svinēšana, jo Kristus svinēja uzvaru pār grēku, nāvi un sātanu. Pirms Jēzus tika nodots un krustā sists, Viņš pavadīja vakaru kopā ar saviem mācekļiem un baudīja Pashā svētku mielastu. Šo vakariņu laikā Viņš aizsāka ko īpašu, ko Viņš kā pavēli atstāja saviem sekotājiem: Svēto vakarēdienu. Svētais vakarēdiens ir sakraments, kur dienišķā maize un vīns savienojas ar Dieva apsolījumu un Dieva klātbūtne kļūst par svētību. Svētā vakarēdiena laikā mēs atceramies, ka tieši ar Kristus ciešanām un nāvi Dievs bija izvēlējies glābt šo pasauli. Ēdot maizi, mēs saņemam Kristus miesu un, dzerot vīnu, mēs saņemam Kristus asinis. Svētais vakarēdiens ir arī pateicības mielasts – mēs ēdam un dzeram pateicības garā. Kristus ir augšāmcēlies! Līdz ar to Kristus nav palicis pagātnē, Viņš ir ar mums ik dienas. Viņš ir dzīvais Vārds, kas mūs mudina uzticēties, piedod mūsu grēkus un stiprina sekot Viņam. Tie, kas ir iesvētīti vai kā pieauguši kristīti, ir aicināti lietot Svētā vakarēdiena dāvanu. Viņi ir uzņemti gan kopībā ar trīsvienīgo Dievu, gan arī kopībā ar saviem ticības brāļiem un māsām, kristīgo draudzi. Svētais vakarēdiens vieno daždažādus cilvēkus vienā kopībā un aicina pārvarēt to, kas šķir.