„Ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā, tām mācīdami turēt visu ko Es esmu jums pavēlējis…”Mt.ev.28:19.

Kristības pirmkārt jau ir Dieva mīlestības un svētības apsolījums. Bērnus krista pirmā dzīves gada laikā, bet iespējama ir arī vēlāka bērna kristīšana, vecumā, kad bērns jau pats saprot notiekošo.

„Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība” (Mt. 19,12).

Bērna dzimšana ir Dieva dāvana, par to vecāki pateicībā mazuli krista. Kristību laikā Dievs apliecina savu mīlestību pret viņiem.Vecākiem un krustvecākiem jāapliecina bērna vietā ticība kristīgajai mācībai un jāsolās audzināt mazuli saskaņā ar kristīgu ticību. Lai noskaidrotu visus ar kristīšanu saistītos jautājumus, jāgriežas draudzes sekretariātā, lai vienotos par kristību dienu un citiem neskaidrajiem jautājumiem. Līdzi nepieciešams ņemt bērna dzimšanas apliecību, savu pasi, jāzina ir krustvecāku vārds, uzvārds, personas kods. Par krustvecākiem var kļūt tādi luterāņi, kas paši ir kristīti un iesvētīti, kam ir tiesības uzņemties atbildību par mazo bērniņu Dieva priekšā. Jāatceras, ka viens no solījumiem, kuru krustvecāki dod altāra priekšā, ir uzņemties arī praktisku aizgādniecību par bērnu, ja rastos tāda nepieciešamība, tādēļ ir ieteicams, ka krustvecāki ir ģimene, bet tas nav obligāts noteikums. Bērnu, tāpat kā pieaugušo kristīšana, parasti notiek svētdienas dievkalpojuma laikā.

Svētā kristība atbrīvo cilvēku no grēka un ļauj atdzimt kā Dieva bērnam, kurš tiek iekļauts Baznīcā.

Bez kristības “neviens nevar ieiet Dieva valstībā” (Jņ. 3,5).